Katrai vietai ir sava leģenda ar maģiskiem vārdiem „sen senos laikos” vai „reiz bija”. Arī  Siveriem ir stāsts par to, kā viss sākās…
          Dzīvoja reiz viens vīrs Pēteris. Viņam bija trīs lielas bagātības: neatkarīga valsts, laba ģimene un mīļi mazbērni. Kādu dienu atklājās, ka mīļajai mazmeitiņai ir piemetusies smaga slimība, ko pašmāju dakteri nespēja izārstēt. Vectēvs atdeva visus savus ietaupījumus, lai tikai viņa taptu vesela, un sūtīja pie labākajiem svešzemju ārstiem. Bet arī tie nesolīja tik drīzu atveseļošanos. Vecā vīra ietaupījumi strauji saruka. Šķita, ka līdz ar naudu zudušas arī cerības uz ārstēšanos Vācijas klīnikā.
          Taču Pēteris savai mazmeitai bija vēlējis ne gluži pus karaļvalsti, bet nelielu zemes pleķīti Sīvera ezera krastā gan. Tā bija vēl viena iespēja izmisušajai ģimenei. Pieteicās daudz pircēju, solīja daudz naudas. Tomēr Siverus nepārdeva.
          Te tagad top atpūtas vieta, kur piestāt labiem ļaudīm. Ikviens, kas būs atpūties ilgāku laiku vai pārlaidis tikai vienu nakti, pat, ja tikai iegriezies uz pāris stundām, būs palīdzējis vienai pusaugu meitenei būt veselai, priecīgai un laimīgai.